Dārzeņu audzēšana jauktajos stādījumos

Ļoti priecājamies par mūsu kolēģa Rūdolfa Voldemāra Malcenieka Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes bakalaura programmas “Lauksaimniecība” absolvēšanu un agronoma ar specializāciju dārzkopībā kvalifikācijas iegūšanu. Rūdolfs savu zinātniskā darba pētījumu veica Bračās ar saimniecības atbalstu.

Tas ir aktuāls un unikāls zinātnisks pētījums ražošanas apstākļos. Rūdolfs pētīja burkānus, kāpostus un puravus jauktajos stādījumus (angliski – strip-cropping), kas šobrīd ir aktuāls temats pētniecībā, kur jauktie stādījumi tiek saistīti ar augstāku ražu iegūšanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un augu savstarpējo komunikāciju. Tomēr šāda audzēšanas metode/sistēma ir izaicinājumiem bagāta. Par tās efektivitāti ir jāpārliecinās pašiem, tāpēc Bračas kopā ar Rūdolfu izlēma šo jautājumu pētīt. Nākamajās rindkopās publicējam fragmentus no Rūdolfa pētījuma.

Jaukto stādījumu būtība. Jauktie stādījumi ir starpkultūru audzēšanas paveids, kurā vairākas kultūraugu sugas tiek audzētas vienlaidus šaurās joslās, ļaujot augiem savstarpēji mijiedarboties un vienlaikus saglabā iespēju izmantot esošo lauksaimniecības tehniku. Jauktie stādījumi piedāvā ilgtspējīgu pieeju lauksaimniecībai, uzlabojot ražu stabilitāti, ekoloģiskās funkcijas un resursu izmantošanas efektivitāti.

Pētījumā īpaša uzmanība pievērsta tam, kā dažādas kultūraugu kombinācijas ietekmē ražas kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, lai izprastu, vai jaukto stādījumu sistēmām dārzeņkopībā ir potenciāls Latvijas apstākļos, kā arī, vai tās ir piemērotas liela apjoma komerciālas ražošanas apstākļiem.

Pētījuma metodika un vieta. Dārzeņu jaukto stādījumu pētījums tika veikts divus gadus. Tā mērķis bija noteikt, burkānu, kāpostu un puravu ražu un kvalitāti jauktajos un monokultūras stādījumos. Pētījuma izmēģinājumi ierīkoti Siguldas novadā, Allažu pagastā, ZS “Bračas” atklātā ražošanas laukā 2023. un 2024. gadā. Šie lauki atradās viens otram blakus. Pirmajā izmēģinājuma gadā laukam bija vidēja iekultivēšanas pakāpe, bet otrajā gadā augsta iekultivēšanas pakāpe. Viens no pētījuma faktoriem bija izmēģinājuma gads, bet otrs faktors bija audzēšanas veids/metode (monokultūra un jauktie stādījumi). Katram variantam tika iegūti kvalitātes rādītāji un novākta raža. Ražas kvalitātei noteica sausnes saturu, šķīstošo sausni, iegūti dati ar hlorofila mērītāju, refraktometru un spektroradiometru. No spektroradiometra datiem kāpostiem un puraviem aprēķināti vairāki ražas kvalitātes/ veģetācijas indeksi: normalizētās veģetācijas NDVI, karotīnu atstarošanās, zaļuma, WBI ūdens, DSWI-2 stresa indeksi. Datu matemātiskai apstrādei pielietotas viena un divfaktoru dispersijas analīze.

Rezultāti un diskusija. Iegūtie rezultāti rāda, ka burkāniem lielākas ražas tika iegūtas monokultūrās, salīdzinot ar jauktajiem stādījumiem. Puravu ražas bija līdzīgas abās metodēs, bet kāpostiem būtiski lielākas ražas bija jauktajos stādījumos. Iegūtās ražas dati norāda, ka no jaukto stādījumu sistēmas visvairāk “iegūst” kāposti sistēmā burkāni:kāposti:puravi.

Ražas kvalitātes analīzes liecina, ka burkānu sausnes saturs saknēs bija augstāks 2023. gadā, bet šķīstošā sausne (°Brix) augstāka 2024. gadā. Burkānu kvalitāti visvairāk ietekmēja audzēšanas gads – šķīstošās sausnes saturs °Brix un sausne būtiski mainījās starp gadiem. Pētītie veģetācijas indeksi kāpostiem un puraviem kopumā bija mazjutīgi pret analizētajiem faktoriem – audzēšanas vietām un gadiem. Būtiskas atšķirības tika novērotas tikai atsevišķos indeksos.

Puraviem kvalitatīvie rādītāji (sausne, °Brix, atLEAF, WBI ūdens indekss) augstāki bija 2024. gadā, bet kvalitāti ietekmēja arī audzēšanas metode. Visaugstākie sausnes rādītāji tika iegūti, audzējot puravus jauktajos stādījumos pie kāpostiem, taču °Brix un hlorofila saturs bija augstāki monokultūrā un puraviem audzētiem pie burkāniem. Tādējādi, dažādi kvalitātes rādītāji puraviem nedaudz atšķiras atkarībā no kultūrauga blakusaugiem.

Kāpostiem kvalitātes rādītāji (°Brix, sausne, indeksi) bija līdzīgi starp dažādiem audzēšanas variantiem, taču 2024. gadā novērots augstāks šķīstošās sausnas saturs un zemāks ūdens stresa indekss (DSWI-2), īpaši audzējot jauktajos stādījumos. Tas norāda uz iespējamu labāku ūdens pieejamību jauktajos stādījumos.

Secināts, ka jauktajos stādījumos laukus var izmantot efektīvāk nekā monokultūras, īpaši kāpostiem (lauka ekvivalenta attiecība LER pieaug līdz 1.281). Rezultāti rāda, ka jauktos stādījumus var ierīkot komercplatībās, iespējams šāda audzēšanas metode varētu būt īpaši piemērota bioloģiskajā audzēšanas sistēmā. Pētījumus par burkānu, puravu un kāpostu jauktajiem stādījumiem ir nepieciešams turpināt.